Demence ir novājinoša slimība, kas var ietekmēt jūsu kognitīvās spējas, piemēram, atmiņu, spriestspēju un domāšanu, tik smagi, ka tiek traucētas ikdienas aktivitātes un ikdienas rutīnas. Demence ir bieži sastopama slimība, un saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem "pašlaik pasaulē ar demenci dzīvo vairāk nekā 55 miljoni cilvēku, un katru gadu tiek reģistrēti gandrīz 10 miljoni jaunu demences gadījumu. Demenci izraisa dažādas slimības un traumas, kas primāri vai sekundāri ietekmē smadzenes. Alcheimera slimība ir visizplatītākā demences forma, un tā var būt par iemeslu 60-70 % demences gadījumu."
Galvenais riska faktors ir vecums, un lielākoties cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem, ir iemesls bažām, taču tas neattiecas uz visiem gadījumiem. Dr. Jacob Hascalovici MD, PhD Clearing galvenais ārsts saka: "Cilvēkiem vajadzētu zināt, ka demence skar ne tikai vecāka gadagājuma cilvēkus. Tā var skart arī cilvēkus, kas jaunāki par 65 gadiem. Parasti tā ir saistīta ar izmaiņām, kas ir daudz izplatītākas un satraucošākas nekā vienkārši šad un tad kāda vārda aizmiršana vai gadījuma rakstura smadzeņu miglas epizode."
Demence nav normāla novecošanās parādība, un saskaņā ar PVO datiem "demence pašlaik ir septītais galvenais nāves cēlonis starp visām slimībām un viens no galvenajiem invaliditātes un atkarības cēloņiem vecāka gadagājuma cilvēku vidū visā pasaulē". Lai gan pagaidām no šīs slimības nav ārstēšanas, brīdinošo pazīmju pārzināšana var palīdzēt ātrāk saņemt ārstēšanu un paildzināt slimības simptomus. Ēd šo, nevis to! Health runāja ar ārstiem, kuri pastāstīja, kas jāzina par demenci un pazīmēm, kam jāpievērš uzmanība. Lasiet tālāk - un, lai nodrošinātu savu un citu veselību, nepalaidiet garām šīs drošās pazīmes, kas liecina, ka jums jau ir COVID .
1 Kas jāzina par demenci
Tomi Mitchell, valdes sertificēts ģimenes ārsts ar Holistic Wellness Strategies paskaidro: "Demence ir vispārīgs termins, kas apzīmē garīgo spēju samazināšanos, kas ir pietiekami nopietna, lai traucētu ikdienas dzīvi. Atmiņas zudums ir agrīns simptoms. Citi agrīnie simptomi var būt valodas problēmas, dezorientācija (piemēram, apmaldīšanās), garastāvokļa un personības izmaiņas. Demencei progresējot, simptomi var būt pieaugošs apjukums un nemiers, uzvedības problēmas, piemēram, agresivitāte un uzbudinājums, maldi un halucinācijas, ķermeņa funkciju (piemēram, tualetes) zudums un pieaugoša atkarība no citiem.
Demences pārvaldībai nav vienas universālas pieejas, bet stratēģijas, kas palīdz pārvaldīt šo slimību, ir šādas: iesaistīšanās garīgi un fiziski stimulējošās aktivitātēs, sociālās un fiziskās aktivitātes uzturēšana, veselīgs uzturs, regulāra fiziskā slodze, pietiekams miega daudzums un stresa līmeņa pārvaldība. Cilvēkiem ar demenci bieži vien nepieciešama specializēta aprūpe, jo slimība progresē. Tā var tikt nodrošināta mājās, pansionātā vai citā ilgtermiņa aprūpes iestādē. Nav zināms, kā izārstēt demenci, taču ir pieejami ārstēšanas līdzekļi, kas palīdz mazināt simptomus. Tie ietver medikamentus, kognitīvās stimulācijas terapiju un atbalstošu aprūpi. Ar atbilstošu ārstēšanu un atbalstu daudzi cilvēki ar demenci var dzīvot laimīgu un pilnvērtīgu dzīvi."
2 Kā samazināt demences risku
Dr. Hascalovici saka: "Lai gan ir grūti paredzēt, kam tieši var attīstīties demence, daži dzīvesveida paradumi palielina demences iespējamību. Tie ietver regulāru miega režīmu, pretiekaisuma diētu , pilnvērtīgas sociālās dzīves uzturēšanu un fizisku aktivitāti. Turklāt organismam ik pa laikam ir nepieciešams izaicinājums, lai saglabātu veselību. Tāpēc svariem, pastaigas un aerobika var ļoti palīdzēt. Līdzīgi arī smadzenēm ir nepieciešama regulāra treniņa, jo īpaši, ja esat nesen aizgājis pensijā vai bieži jūtat, ka jums kļūst garlaicīgi vai "spaisi". Jūs varētu, piemēram, nolemt apgūt jaunu valodu vai iemācīties kādu jaunu prasmi. Arī spēles un mīklas palīdz, lai gan to ietekme var nebūt tik būtiska kā jauna hobija apgūšana."
Dr. Mičels stāsta: "Mūsu sabiedrība noveco, un demences gadījumu skaits pieaug. Lai gan nav droša veida, kā novērst šo deģeneratīvo slimību, ir pasākumi, ko var veikt, lai samazinātu risku. Viena no svarīgākajām lietām, ko varat darīt, ir saglabāt garīgo aktivitāti. Regulāra iesaistīšanās aktivitātēs, kas ir izaicinājums jūsu prātam, var palīdzēt saglabāt smadzenes veselas un palēnināt demences rašanos. Turklāt ir svarīgi uzturēt veselīgu dzīvesveidu. Pilnvērtīga uztura lietošana, regulāra fiziskā aktivitāte un stresa kontrole var palīdzēt samazināt demences risku. Visbeidzot, ļoti svarīgi ir arī uzturēt sociālos kontaktus. Izolācija ir saistīta ar paaugstinātu kognitīvo spēju pasliktināšanās risku, tāpēc ir svarīgi uzturēt kontaktus ar ģimeni un draugiem. Veicot šos pasākumus, jūs varat samazināt demences attīstības risku."
3 Jūs nevarat uzturēt normālu sarunu vai sekot līdzi datumiem un laikiem
Dr. Hascalovici apgalvo: "Jūs varat to noklusēt vai izdomāt, kā atrunāties no sarunām, kas "aizvirzās", bet, ja jūs regulāri mēģināt sarunāties, aizmirstat parastus vārdus un frāzes, nespējat saglabāt koncentrēšanos uz dialogu vai jūtaties neērti vai "pazuduši" sarunā, tā var būt demences pazīme."
Dr. Mičels piebilst: "Demence ir izplatīta deģeneratīva slimība, kas parasti skar gados vecākus cilvēkus. Agrīnie demences simptomi var būt nemanāmi, un ģimene un draugi tos var uzreiz nepamanīt. Tomēr dažas brīdinājuma pazīmes var liecināt par agrīnu demences sākumu. Viena no visbiežāk sastopamajām agrīnajām pazīmēm ir grūtības sekot līdzi laikam un datumiem. Tas var izpausties kā dienas aizmiršana vai nespēja sekot līdzi tikšanās reizēm. Vēl viena agrīna demences pazīme ir grūtības sekot līdzi sarunām. Tas var izpausties kā tikko teiktā aizmiršana vai lēkšana no vienas tēmas uz citu bez acīmredzamas saistības. Ja pamanāt šīs vai citas izmaiņas tuvinieka uzvedībā, jāvēršas pie ārsta, lai veiktu novērtējumu. Agrīna diagnostika un ārstēšana var palīdzēt palēnināt demences progresēšanu."
4 Jūs apmaldāties pazīstamās vietās un nevarat izpildīt rutīnas uzdevumus
Dr. Hascalovici stāsta: "Demence var pasliktināt jūsu telpiskās un navigācijas spējas, kas nozīmē, ka jūs varat apmaldīties pat vietās, kuras pārzināt kā savu roku. Ja jums ir neparasti grūti orientēties pazīstamās vietās, piemēram, baznīcā, pārtikas veikalā, darbā vai draugu mājās, iespējams, ir pienācis laiks pārbaudīt, vai nepastāv demence. Var būt kārdinoši piedāvāt attaisnojumus, piemēram, "esmu noguris", kāpēc kļūst grūti atrast ceļu, taču demences agrīna atklāšana var palēnināt tās attīstību, tāpēc ir svarīgi ātri rīkoties, ja rodas jebkādas nojautas vai aizdomas."
Dr. Mičels saka: "Ir vairāki iemesli, kādēļ kādam var būt grūti sekot norādījumiem vai izpildīt pazīstamus uzdevumus. Viens no iespējamiem iemesliem ir demence, jo šī slimība var izraisīt kognitīvos traucējumus un grūtības izpildfunkcijās. Citi šo grūtību cēloņi var būt garīgās veselības traucējumi, piemēram, ADHD vai OKT, smadzeņu traumas vai vienkārši novecošana un ar vecumu saistīta kognitīvo spēju pasliktināšanās. Ja jums ir šādas grūtības, ir svarīgi aprunāties ar ārstu, lai izslēgtu jebkādas pamatā esošas medicīniskas saslimšanas. Dažos gadījumos kognitīvā rehabilitācija un citas terapijas formas var palīdzēt uzlabot simptomus. Tomēr, ja cēlonis ir demence, ārstēšanas līdzekļu pašlaik nav. Tāpēc ir svarīgi apzināties agrīnās stāvokļa pazīmes, lai pēc iespējas ātrāk varētu meklēt ārstēšanu.
Dažkārt problēma var būt tā, ka cilvēks vairs nespēj efektīvi plānot vai organizēt savas domas. Šīs grūtības bieži ir saistītas ar smadzeņu frontālās daivas problēmām, kas kontrolē tādas izpildfunkcijas kā plānošana un lēmumu pieņemšana. Demence var izraisīt arī īstermiņa atmiņas problēmas, kas apgrūtina pazīstamu uzdevumu veikšanu, kuriem nepieciešama darbību secība. Šāds atmiņas zudums parasti ir saistīts ar smadzeņu temporālo daivu bojājumiem. Ja pamanāt, ka kādam cilvēkam ir grūtības izpildīt pazīstamus uzdevumus, tā var būt pazīme, ka viņam ir agrīnas demences simptomi un ka viņam būtu jāveic ārsta novērtējums."
5 Jūtat izmaiņas garastāvoklī vai uzvedībā, piemēram, paaugstinātu trauksmi, depresiju, aizkaitināmību vai apātiju.
Dr. Mičels stāsta: "Ar vecumu ir normāli, ka mūsu atmiņas un domāšanas spējas lēnām pasliktinās. Tomēr dažkārt šīs izmaiņas var liecināt par demenci - nopietnu slimību, kas izraisa atmiņas zudumu un pasliktina kognitīvās funkcijas. Ja novērojat izmaiņas garastāvoklī vai uzvedībā, piemēram, pastiprinātu trauksmi, depresiju, aizkaitināmību vai apātiju, tā var liecināt par demences attīstību. Citas agrīnas šīs slimības pazīmes ir grūtības plānot vai risināt problēmas, grūtības izpildīt pazīstamus uzdevumus un apjukums par laiku vai vietu. Ja esat noraizējies par savu kognitīvo veselību, vērsieties pie ārsta, lai veiktu visaptverošu novērtējumu. Agrīni diagnosticējot un ārstējot, jūs varat palēnināt demences progresēšanu un baudīt labāku dzīves kvalitāti.
Apātija ir vienaldzības vai intereses vai rūpju trūkums. Tā var izpausties kā personiska īpašība vai vispārēja attieksme. Jebkurā gadījumā tā nozīmē atsvešinātību no dzīves. Lai gan apātija pati par sevi nav slikta, tā var būt problemātiska, ja izraisa motivācijas vai rīcības trūkumu. Vecāka gadagājuma cilvēkiem apātija var būt agrīna demences pazīme. Nekontrolēta apātija var novest pie sociālās izolācijas un fiziskās un garīgās veselības pasliktināšanās. Dažos gadījumos tā var pat paātrināt demences progresēšanu. Tāpēc tuviniekiem ir jāpievērš uzmanība vecāka gadagājuma cilvēku apātijas pazīmēm. Ja pamanāt, ka kāds, kas jums rūp, ir kļuvis aizvien noslēgtāks vai nav ieinteresēts lietās, kas viņam agrāk sagādāja prieku, nevilcinieties vērsties pēc palīdzības. Agrīna iejaukšanās var būtiski ietekmēt šo postošo slimību.
Ja pamanāt sevī kādu no šīm izmaiņām, neignorējiet tās. Aprunājieties ar savu ārstu par demences pārbaudi. Agrīna diagnoze ir svarīga, jo tā dod jums un jūsu ģimenei laiku plānot nākotni un piekļūt ārstēšanas un atbalsta pakalpojumiem."
