Selīna Diona ir atklājusi savu slepeno cīņu ar retu neiroloģisku traucējumu, ko dēvē par stīvas personas sindromu - pēc viņas vārdiem, ar šo slimību slimo viens no miljona cilvēku. "Es jau ilgu laiku esmu saskārusies ar veselības problēmām, un man ir bijis ļoti grūti stāties pretī šiem izaicinājumiem un runāt par visu, ko esmu pārdzīvojusi," saka 54 gadus vecā dziedātāja. "Man ir sāpīgi jums teikt, ka februārī nebūšu gatavs atsākt savu turneju Eiropā." Diona paziņoja jaunumus ļoti emocionālā videoierakstā sociālajos tīklos , paskaidrojot, ka viņas "Drosmes" turneja tiks atlikta uz nenoteiktu laiku, kamēr viņa ārstēsies.
"Diemžēl spazmas ietekmē katru manas ikdienas dzīves aspektu, dažkārt radot grūtības, kad es staigāju, un neļaujot man izmantot balss saites, lai dziedātu tā, kā esmu pieradusi," viņa paskaidroja video. "Lai es atkal varētu jūs sasniegt, man šobrīd nav citas izvēles, kā vien koncentrēties uz savu veselību, un man ir cerība, ka esmu uz atveseļošanās ceļa. Tas ir mans fokuss, un es daru visu iespējamo, lai atveseļotos... Man tik ļoti pietrūkst tevis. Man pietrūkst redzēt jūs visus, būt uz skatuves, uzstāties jūsu priekšā. Uzstājoties šovos, es vienmēr sniedzu 100 procentus, bet mans veselības stāvoklis šobrīd man neļauj to jums dot. Viss, ko es zinu, ir dziedāt. Tas ir tas, ko es esmu darījusi visu savu dzīvi. Un tas ir tas, ko es mīlu darīt visvairāk. Es katru dienu cītīgi strādāju ar savu sporta medicīnas terapeitu, lai atgūtu spēku un spēju atkal uzstāties. Bet man jāatzīst, ka tā ir cīņa."
Saskaņā ar Nacionālā veselības institūta datiem SPS skar divreiz vairāk sieviešu nekā vīriešu.
"Stinguma sindroms (SPS) ir reta, progresējoša neiroloģiska slimība. Simptomi var būt stīvie muskuļi stumbrā (rumpī), rokās un kājās, kā arī paaugstināta jutība pret troksni, pieskārieniem un emocionālu stresu, kas var izraisīt muskuļu spazmas. Laika gaitā cilvēkiem ar SPS var attīstīties patoloģiska, bieži vien sakumpusi stāja. Daži cilvēki var būt pārāk atpalikuši, lai staigātu vai kustētos. Daudzi bieži krīt, jo viņiem nav normālu refleksu, lai noķertos. Tas var izraisīt nopietnas traumas. Cilvēki ar SPS var baidīties iziet no mājas, jo ielas trokšņi, piemēram, automašīnas skaņas signāls, var izraisīt spazmas un kritienus."
Nav precīzi zināms, kas izraisa šo slimību, bet zinātnieki uzskata, ka tā ir saistīta ar autoimūno reakciju galvas un muguras smadzenēs. "Ar atbilstošu ārstēšanu SPS simptomus var kontrolēt." Brīdinājuma pazīmes par neiroloģiskiem traucējumiem var viegli nepamanīt - šeit ir pieci visbiežāk sastopamie traucējumi, kā arī simptomi, kurus nekad nevajadzētu ignorēt. Lasiet tālāk - un, lai nodrošinātu savu un citu veselību, nepalaidiet garām šīs drošās pazīmes, kas liecina, ka jums jau ir SPS.
1 Alcheimera slimība
Alcheimera slimība ir progresējoša neirodeģeneratīva slimība, kas var lēni attīstīties gadiem ilgi. Alcheimera slimību nav iespējams izārstēt, taču ir pieejama ārstēšana, kas palīdz mazināt simptomus. "Alcheimera slimība ir viens no demences cēloņiem galvenokārt vecāka gadagājuma cilvēkiem," saka Klīvlendas klīnikas neirologs Dr. James Leverenz . "Daudzi cilvēki domā, ka tie ir līdzvērtīgi, patiesībā vecāka gadagājuma cilvēkiem demences cēloņi ir dažādi, bet, protams, visizplatītākais iemesls ir Alcheimera slimība."
Alcheimera slimības simptomi ar laiku pasliktinās. "Alcheimera slimības simptomi sākumā parasti ir viegli, bet, laika gaitā bojājot arvien vairāk smadzeņu šūnu, simptomi pastiprinās un sāk traucēt cilvēka ikdienas dzīvi," norāda Alcheimera biedrība Lielbritānijā. "Tas atšķir tos no izmaiņām, kas daudziem cilvēkiem rodas, kļūstot vecākiem, piemēram, lēnāka domāšana vai tas, ka viņi laiku pa laikam kaut ko aizmirst. Lielākajai daļai cilvēku pirmās Alcheimera slimības pazīmes ir problēmas ar atmiņu, jo īpaši grūtības atcerēties nesenos notikumus un apgūt jaunu informāciju. Tas ir tāpēc, ka Alcheimera slimības sākumā parasti tiek bojāta tā smadzeņu daļa, ko sauc par hipokampu. Tam ir liela nozīme ikdienas atmiņā."
Alcheimera slimības simptomi ir arī garastāvokļa un personības izmaiņas. "Cilvēks var kļūt trauksmains, nomākts vai vieglāk uzjautrināties. Daudzi cilvēki zaudē interesi par sarunām ar cilvēkiem vai aktivitātēm un hobijiem. Šīs pārmaiņas var būt izaicinājums gan cilvēkam ar demenci, gan viņa tuviniekiem."
2 Parkinsona slimība
Parkinsona slimība ir progresējoša neiroloģiska slimība, kas ietekmē nervu sistēmu un kustības. "Daudzi Parkinsona slimības simptomi ir saistīti ar smadzeņu neironu, kas ražo ķīmisko ziņnesi dopamīnu, zudumu. Dopamīna zudums var izraisīt dažādus simptomus," saka Dr. J. Eric Ahlskog. "Šie simptomi dažādiem cilvēkiem var būt ļoti atšķirīgi. Parkinsona slimība laika gaitā attīstās lēni. Slimības sākumposmā simptomi var būt ļoti viegli un tikko pamanāmi. Aptuveni 80 procentiem cilvēku ar Parkinsona slimību ir kāda veida ekstremitāšu trīce jeb drebēšana. Parasti tas vispirms skar plaukstu vai roku pirkstus. Laika gaitā Parkinsona slimība bieži vien apgrūtina ātras kustības un izraisa muskuļu stīvumu, ierobežojot cilvēka kustību diapazonu un dažkārt izraisot sāpes. Tas var izraisīt šūpojošu gaitu ar īsiem soļiem. Tas palēnina ikdienas pamatdarbu veikšanu, piemēram, celšanos no krēsla, rakstīšanu vai ģērbšanos. Dažiem cilvēkiem ar Parkinsona slimību veidojas kūtra stāja, un viņi jūtas nestabili.
"Parkinsona slimība parasti traucē cilvēka normālas spontānas ķermeņa kustības, piemēram, mirkšķināšanu, smaidīšanu vai roku šūpošanos staigājot," saka Dr. Alskogs. "Dopamīna zudums, kas notiek Parkinsona slimības gadījumā, dažkārt var izraisīt miega traucējumus, panikas lēkmes, trauksmi vai bezmiegu." Parkinsona slimība nav ārstējama, taču ārstēšana var būtiski uzlabot dzīves kvalitāti. "Vairumā gadījumu slimību un tās simptomus var efektīvi pārvaldīt, tāpēc tie, kam ir Parkinsona slimība, var turpināt aktīvu un pilnvērtīgu dzīvi."
3 Epilepsija
Epilepsija ir neiroloģiska slimība, kas izraisa fokālus vai ģeneralizētus krampjus. "Epilepsija rodas patoloģiskas smadzeņu elektriskās aktivitātes rezultātā, ko dēvē arī par krampjiem, kas līdzinās elektriskajai vētrai galvā," saka bērnu neiroloģe, medicīnas doktore Lily Wong-Kisiel. "Lai gan bērni vai vecāki pieaugušie ir uzņēmīgāki, epilepsija var attīstīties ikvienam. Ja epilepsija tiek diagnosticēta vecākiem pieaugušajiem, dažkārt to izraisa cita neiroloģiska problēma, piemēram, insults vai smadzeņu audzējs. Citi cēloņi var būt saistīti ar ģenētiskām anomālijām, iepriekšēju smadzeņu infekciju, pirmsdzemdību traumām vai attīstības traucējumiem. Taču aptuveni pusei cilvēku ar epilepsiju nav redzama cēloņa."
Lai gan epilepsiju nav iespējams izārstēt, ir pieejami medikamenti un ārstēšanas metodes. "Epilepsija ir centrālās nervu sistēmas (neiroloģiska) slimība, kuras laikā smadzeņu darbība kļūst nenormāla, izraisot lēkmes vai neparastas uzvedības, sajūtu un dažkārt arī apziņas zuduma periodus. Epilepsija var attīstīties ikvienam. Epilepsija skar gan vīriešus, gan sievietes no jebkuras rases, etniskās izcelsmes un vecuma. Krampju simptomi var būt ļoti dažādi. Daži cilvēki ar epilepsiju lēkmju laikā dažas sekundes vienkārši skatās tukšā skatienā, bet citi atkārtoti raustās ar rokām vai kājām. Viena lēkme nenozīmē, ka jums ir epilepsija. Lai diagnosticētu epilepsiju, parasti ir nepieciešami vismaz divi krampji bez zināma izraisītāja (neprovocēti krampji), kas notiek ar vismaz 24 stundu intervālu."
4 Multiplā skleroze
Multiplā skleroze ir bieži sastopama neiroloģiska slimība, kas nav ārstējama, taču ir ārstējama. "Multiplā skleroze ir slimība, kuras laikā organisma imūnsistēma uzbrūk galvas smadzeņu, redzes nerva un muguras smadzeņu nervu un muguras smadzeņu nervu aizsargājošajam apvalkam, ko sauc par mielīna apvalku," saka neirologs Olivers Tobins (Oliver Tobin, MB, BCh, BAO, PhD). "Šo apvalku bieži vien salīdzina ar elektrības vadu izolāciju. Ja šis apvalks tiek bojāts, tas atsegs faktisko nervu šķiedru, kas var palēnināt vai bloķēt tajā pārraidītos signālus. Var tikt bojātas arī pašas nervu šķiedras. Organisms var labot mielīna apvalka bojājumus, taču tas nav perfekti. Rezultātā bojājumi atstāj bojājumus jeb rētas, no kurienes arī cēlies nosaukums: "Multiplā skleroze, multiplās rētas".
Dr. Tobins norāda, ka MS var parādīties jebkurā vecumā. "Tagad ikviens cilvēks, kļūstot vecāks, zaudē smadzeņu un muguras smadzeņu šūnas. Bet, ja daļa galvas vai muguras smadzeņu vai muguras smadzeņu ir bojāta MS, nervu šūnas šajā zonā atmirst ātrāk nekā zonās ap to, kas ir normālas. Tas notiek ļoti lēni, parasti gadu desmitu laikā, un parasti izpaužas kā pakāpeniskas grūtības staigāt, kas rodas vairāku gadu laikā. Lasot par multiplo sklerozi, jūs varat dzirdēt par dažādiem tās veidiem - visbiežāk sastopamā ir recidivējoša-remitējošā multiplā skleroze. Tai raksturīgas lēkmes jeb recidīvi. Recidīva simptomi parasti parādās 24-48 stundu laikā, ilgst no dažām dienām līdz dažām nedēļām un pēc tam uzlabojas par 80 līdz 100 procentiem. Šie simptomi ietver redzes zudumu acī, spēka zudumu rokā vai kājā vai pieaugošu nejutīgumu kājās. Citi bieži sastopami simptomi, kas saistīti ar MS, ir spazmas, nogurums, depresija, inkontinences problēmas, seksuālās disfunkcijas traucējumi un grūtības staigāt."
5 Galvassāpes un migrēnas
Galvassāpes ir viens no visbiežāk sastopamajiem neiroloģiskajiem traucējumiem, un, lai gan tās ne vienmēr ir iemesls bažām, pēkšņi uznākušas un nepārejošas galvassāpes ir jāattiecina uz medicīnas speciālistu. "Pēkšņi sākušās stipras galvassāpes, kā arī galvassāpes, kas saistītas ar paaugstinātu temperatūru, jutību pret gaismu un stīvu kaklu, liecina par kaut ko nopietnāku, piemēram, intrakraniālu asiņošanu vai meningītu," saka Dr. Christina Chrisman, Banner - University Medical Center Phoenix neiromuskulārā neiroloģe. "Ja galvassāpes rodas bieži un jūs bieži lietojat bezrecepšu pretsāpju medikamentus, tas arī liecina, ka jums nepieciešama medicīniska palīdzība."
Migrēnu parasti pavada jutība pret gaismu, slikta dūša un vemšana. "Dažiem cilvēkiem migrēna var izraisīt auru, kas ir pārejoši neiroloģiski simptomi, tostarp redzes traucējumi, piemēram, zig-zag līnijas, mirgojošas gaismas, plankumi vai redzes zudums, reibonis, runas traucējumi, vājums vai jušanas traucējumi, piemēram, tirpšana vai nejutīgums," stāsta JFK Universitātes Medicīnas centra neirologs, medicīnas doktors Braiens Gerhardšteins (Brian Gerhardstein).
