Ja jūs ēdat mazāk nekā ideālas uzkodas vai vēlāk dienā uzņemat daudz kaloriju, iespējams, ka jums ne tikai gribas ēst vairāk. Saskaņā ar jaunu pētījumu jūsu organismam patiesībā varētu būt nepieciešamas olbaltumvielas.
Pētījumā, kas publicēts žurnālā "Obesity", tika analizēti dati no Nacionālā uztura un fiziskās aktivitātes pētījuma, kas tika veikts no 2011. gada maija līdz 2012. gada jūnijam. Ņemot vērā 9341 pieaugušo ar vidējo vecumu 46,3 gadi uztura un fiziskās aktivitātes paradumus, Sidnejas Universitātes zinātnieki konstatēja, ka dalībnieku uzturā uzņemtā enerģētiskā deva kopumā sastāvēja no 30,9% tauku, 43,5% ogļhidrātu, 18,4% olbaltumvielu, 4,3% alkohola un 2,2% šķiedrvielu.
Pētījuma autori arī atklāja, ka tie dalībnieki, kuri brokastu laikā (jeb pirmās dienas ēdienreizes laikā) neēda tik daudz olbaltumvielu, pārējā dienas laikā ēda vairāk nekā tie dalībnieki, kuri agrāk ēda vairāk olbaltumvielu. Augsts olbaltumvielu saturs brokastīs arī samazinājās dienas gaitā.
Pētnieki arī atklāja, ka dalībnieki, kuri dienas sākumā neēda pietiekami daudz olbaltumvielu, dienas gaitā ne tikai ēda vairāk kaloriju, bet arī ēda vairāk ēdienu ar augstu tauku, cukura un sāls saturu, lietoja vairāk alkohola un ēda mazāk veselīgu produktu, piemēram, graudaugu, dārzeņu, pākšaugu, augļu, piena un gaļas.
Pētnieki atklāja, ka viens no iemesliem, kāpēc pētījuma dalībnieki neuztvēra pietiekamu olbaltumvielu daudzumu, visticamāk, bija augsts pārstrādātu pārtikas produktu patēriņš. Šāds augsts zemas kvalitātes pārstrādātu pārtikas produktu patēriņš izspiež olbaltumvielu pārtiku, kas veicina sāta sajūtu, ierobežo kaloriju pārbagātu un uzturvielām nabadzīgu pārtikas produktu pārmērīgu patēriņu un samazina aptaukošanās risku.
"Arvien skaidrāk kļūst skaidrs, ka mūsu organisms ēd, lai apmierinātu olbaltumvielu mērķi," teica profesors Deivids Raubenheimers (David Raubenheimer), Leonarda Ulmaņa (Leonard Ullmann) katedras vadītājs Dzīvības un vides zinātņu skolā un viens no pētījuma autoriem, savā paziņojumā EurekAlert! "Taču problēma ir tā, ka Rietumu valstu uzturā ir arvien mazāk olbaltumvielu. Tāpēc, lai sasniegtu savu olbaltumvielu mērķi, to ir jāpatērē vairāk, kas faktiski palielina dienas enerģijas patēriņu."
Vadošā autore Dr. Amanda Greča (Amanda Grech), Sidnejas Universitātes Čārlza Perkinsa centra (University of Sydney's Charles Perkins Centre) un universitātes Dzīvības un vides zinātņu skolas (School of Life and Environmental Sciences) pēcdoktorantūras pētniece, arī norādīja: "Tā kā cilvēki patērē vairāk neveselīgas pārtikas vai ļoti pārstrādātu un rafinētu pārtikas produktu, viņi atšķaida olbaltumvielu daudzumu uzturā un palielina lieka svara un aptaukošanās risku, kas, kā mēs zinām, palielina hronisku slimību risku."
Kad "Eat This, Not That!" runāja ar Kylene Bogden, RD, FWDfuel līdzdibinātāju, Pureboost vēstnesi un Cleveland Cavaliers uztura speciālisti, viņa mums pastāstīja, ka rezultāti viņu nepārsteidza.
"Šie secinājumi ir neticami precīzi," saka Bogdens. "Daudzi no mums ik dienu vairākas reizes dienā lieto apstrādātu pārtiku, tādējādi izraisot hronisku iekaisumu un uzturvielu trūkumu. Ja mūsu organismā ir hronisks iekaisums un mums trūkst uzturvielu, mēs varam izjust nogurumu, spēcīgu tieksmi pēc cukura un nespēju zaudēt svaru."
Runājot par to, kā olbaltumvielu, tauku un ogļhidrātu pārtika atšķirīgi ietekmē organismu, kā arī par to, kāpēc pēdējie divi minētie veidi var izraisīt aptaukošanos, Bogdens norāda, ka "vienkārši sadalot olbaltumvielas, tiek sadedzināts visvairāk kaloriju, otrajā vietā ir tauki, bet trešajā - ogļhidrāti." Viņa saka, ka "daļa no šī lēnākā gremošanas procesa ir arī tas, ka pietiekams olbaltumvielu daudzums ir nepieciešams optimālai cukura līmeņa kontrolei asinīs, un stabils cukura līmenis asinīs padara svara zaudēšanu vienmērīgāku".
