Jauni pētījumi liecina, ka pastāv saikne starp deguna bakstīšanu un demenci. Lai gan demences riska faktori, piemēram, vecums, ģimenes vēsture, nepareiza diēta, miega trūkums un nepietiekamas fiziskās aktivitātes, ir daudzi, šajā sarakstā varētu iekļaut arī deguna noraušanu. Saskaņā ar Austrālijas Grifitsas universitātes pētījuma rezultātiem šis sliktais ieradums var izraisīt baktēriju ceļošanu pa deguna dobuma ožas nervu un nokļūšanu smadzenēs, radot marķierus, kas ir "Alcheimera slimības pazīme".
Pētījums, kas februārī tika publicēts zinātniskajā žurnālā Scientific Reports, nesen izraisīja lielu plašsaziņas līdzekļu uzmanību pēc tam, kad no universitātes tika izsūtīts paziņojums presei, kurā tika izteikts pieņēmums, ka deguna graušana varētu palielināt demences un Alcheimera slimības iespējamību. Pētījuma līdzautors, profesors Džeimss St. Džons (James St. John), Klem Džounsa Neirobioloģijas un cilmes šūnu pētniecības centra vadītājs, paziņojumā presei sacīja: "Mēs pirmie esam pierādījuši, ka Chlamydia pneumoniae var nokļūt tieši degunā un smadzenēs, kur tā var izraisīt patoloģiju, kas izskatās pēc Alcheimera slimības."
Profesors St.Džons piebilda: "Deguna skūpstīšana un matiņu noplūkšana no deguna nav laba ideja. Mēs nevēlamies sabojāt deguna iekšpusi, un ķemmēšana un noplūkšana to var izraisīt. Ja jūs bojājat deguna gļotādu, jūs varat palielināt baktēriju daudzumu, kas var nokļūt jūsu smadzenēs." Pagaidām pētījums ir veikts tikai ar pelēm, un Dr. St. Džons apgalvo: "Mums šis pētījums ir jāveic ar cilvēkiem un jāapstiprina, vai tas pats ceļš darbojas tādā pašā veidā. Tas ir pētījums, ko ierosinājuši daudzi cilvēki, bet kas vēl nav pabeigts. Mēs zinām tikai to, ka šīs pašas baktērijas ir arī cilvēkos, bet neesam noskaidrojuši, kā tās tur nonāk.
Ēd šo, nevis to! Health runāja ar Dr. J. Wes Ulm , Hārvardā un MIT izglītību ieguvušu medicīnas doktoru, doktoru ar pieredzi bioinformātikā, gēnu terapijā, ģenētikā, zāļu atklāšanā, konsultēšanā un izglītībā, kurš nebija saistīts ar pētījumu, bet skaidro pētījuma rezultātus un to, kas jāzina par iegūtajiem datiem. Lasiet tālāk - un, lai nodrošinātu savu un citu veselību, nepalaidiet garām šīs drošās pazīmes, kas liecina, ka jums jau ir COVID.
1 Cilvēkiem vēl nav pierādījumu
Dr. Ulms stāsta: "Lai gan Grifita Universitātes komandas pētījums tika veikts ar pelēm, un šis fenomens vēl nav tieši pierādīts cilvēkiem, tomēr viņu atklājumi ir pierādījums tam, ka mehāniski traucējumi zīdītāju deguna gļotādā var nodrošināt ceļu baktēriju invāzijai un amiloīda beta (t. i., A β ) proteīna, kas atrodas smadzeņu amiloīda plāksnītēs, kuras cieši saistītas ar Alcheimera slimību, izgulsnēšanai.
Jau bija izskanējušas vairākas hipotēzes un ierosinājumi, ka šāda parādība ir iespējama. Klīnicisti un zinātnieki jau sen ir zinājuši, ka ožas nervs, kas atbild par mūsu ožas sajūtu, ir sava veida "aizmugurējās durvis" uz centrālo nervu sistēmu (CNS), kas apiet lielāko daļu anatomiskās hematoencefāliskās barjeras (BBB). Smaržas nervs ir galvaskausa nervs, kas ir daļa no specializētu nervu grupas, kas iesaistīti sajūtās, kustībās un autonomajā kontrolē (t. i., tādu lietu kā sirdsdarbība, asins plūsma un zīlītes paplašināšanās, piemēram, cīņas vai bēgšanas reakcija uz ārējiem draudiem).
Taču atšķirībā no lielākās daļas galvaskausa nervu, kas sākas smadzeņu stumbrā, kas ir zemāka CNS daļa, kas darbojas kā tilts starp muguras smadzenēm un galvas smadzenēm, ožas nervi (pa vienam katrā pusē) sākas daudz augstāk, specializētā smadzeņu struktūrā, ko sauc par ožas sīpoliem. Pēc tam tie šķērso sūklim līdzīgu struktūru, ko sauc par kribriformu plāksnīti, kas ir daļa no galvaskausa kaula, ko sauc par etmoidālo kaulu, no kurienes tie nonāk degunā."
2 Neirotropiskie vīrusi
Dr. Ulms skaidro: "Gan pētījumi ar dzīvniekiem, gan cilvēkiem liecina, ka tā sauktie neirotropiskie vīrusi (vīrusu tipi, kas var iekļūt smadzenēs, lai gan galvenokārt retos gadījumos), piemēram, poliomielīta, trakumsērgas un masalu vīrusi, var izmantot ožas nervu kā kanālu, lai gan ožas sīpola imūnsistēma ir spēcīga, lai īstenotu imūnsistēmu, kas parasti novērš mikrobu iebrucējus. Pašlaik tiek veikti pētījumi par SARS-CoV-2, vīrusa, kas izraisa COVID-19, neirotropisko potenciālu un iespējamām smadzeņu miglas un citu neiroloģisku traucējumu saistībām ar tiem pašiem procesiem, kas izraisa anosmiju (ožas zudums) daudziem pacientiem ar akūtu COVID infekciju.
Tāpat pētījumā minētā baktērija Chlamydia pneumoniae ir identificēta kā potenciāls ierosinātājs vismaz dažos šizofrēnijas gadījumos, un pētījumos ir konstatēts, ka tā ir cieši saistīta ar strukturālām izmaiņām smadzenēs, kas redzamas, piemēram, rentgenoloģiskos pētījumos. Saliekot visus šos puzles gabaliņus kopā, jau sen pastāv aizdomas, ka hlamīdiju pneimonijai vai citiem infekcijas izraisītājiem varētu būt nozīme ar Alcheimera slimību cieši saistīto amiloīda plāksnīšu izgulsnēšanā, un Grifita universitātes pētnieki ir vieni no pirmajiem, kas eksperimentāli pierādījuši fizioloģisko ceļu, kas var novest pie šādiem novērojumiem."
3 Kas lika pētniekiem domāt, ka pastāv saistība starp demenci un deguna vilkšanu degunā
Dr. Ulms norāda: "Pēdējo gadu un gadu desmitu laikā ir notikusi virkne intriģējošu medicīnisku atklājumu, kas aizvien biežāk saista vismaz dažas pacientu grupas, kuras cieš no hroniskām slimībām, tostarp daudziem autoimūniem traucējumiem, ar smalku un bieži vien nenovērtētu mikrobu infekciju vai aktivitāti, tādējādi mainot mūsu izpratni par šo slimību patofizioloģiju un patoģenēzi (notikumu secību organismā, kas izraisa slimības). Iespējams, klasiskākais piemērs ir peptiskās čūlas, kas agrāk tika saistītas tikai ar stresu vai pikantu vai treknu ēdienu lietošanu uzturā, bet tagad ir zināms, ka tās lielā daļā gadījumu ir cieši saistītas ar gremošanas trakta kolonizāciju ar Helicobacter pylori baktēriju. Šī atklājuma praktiskā nozīme ir neaprēķināma, jo tas nozīmē, ka lielu peptiskās čūlas pacientu grupu var izārstēt vai vismaz stabili ārstēt, secīgi lietojot divas antibiotikas (piemēram, klaritromicīnu un amoksicilīnu) un protonu sūkņa inhibitoru (piemēram, lansoprazolu, omeprazolu vai esomeprazolu) tā sauktajā trīskāršās terapijas režīmā. Tāpat tagad ir zināms, ka dzemdes kakla vēža galvenais izraisītājs ir cilvēka papilomas vīrusa HPV infekcija (bieži vien klusa). Pavisam nesen tika atklāta cieša saikne starp multiplo sklerozi un daudzos gadījumos iepriekšēju inficēšanos ar Epšteina-Barra vīrusu (EBV), kas ir infekciozās mononukleozes jeb, kā to biežāk pazīst vairākas skolēnu paaudzes, kas ir izjutušas tā dusmas, mono.
Ir arī aizvien vairāk pierādījumu, ka 1. tipa diabēts - autoimūna slimība, kas izraisa plašus aizkuņģa dziedzera beta dziedzera saliņu šūnu (Langerhansa saliņu, kas ražo insulīnu) zudumus, - daudzos gadījumos var rasties krusteniskās reakcijas rezultātā, ko izraisa imūnā reakcija pret dažiem enterovīriem, jo īpaši pret koksaki vīrusu, kas var izraisīt noturīgas infekcijas, īpaši bērniem. Un, protams, pēdējos divos gados īpaši svarīgi ir tas, ka SARS-CoV-2 - COVID-19 infekcijas izraisītājs - arvien biežāk (un diezgan satraucoši) tiek saistīts ar plašu pēcvīrusu sindromu klāstu un ilgstošu audu un orgānu bojājumu konstatēšanu, ar vai bez oficiālas diagnozes par ilgstošu COVID. Citiem vārdiem sakot, klīnicisti un pētnieki arvien vairāk apzinās smalkas un kādreiz nenovērtētas saiknes starp infekcijas slimībām un hroniskām slimībām, un Alcheimera slimība un citas demences formas arī izraisa interesi par šādas etioloģijas (t. i., saskaņota, mehāniska cēloņu skaidrojuma) izredzēm. Turklāt, kā minēts iepriekš, pētnieki jau sen ir interesējušies par deguna eju un jo īpaši ožas nerva ceļu, kas var kalpot kā vārti patogēno mikrobu iekļūšanai centrālajā nervu sistēmā. Un, tā kā deguna nopūšana var izjaukt deguna gļotādu strukturālo integritāti, ir pašsaprotami, ka pētnieki varētu izvirzīt hipotēzi (un daudzi patiešām ir izvirzījuši hipotēzi), ka šādi mehāniski bojājumi varētu kalpot kā ceļš, pa kuru infekcijas patogēni var vismaz daļēji veicināt demences vai citu nervu audu slimības procesu patoģenēzi."
4 Cik pārliecināti ir pētnieki, ka Chlamydia Pneumoniae baktērijas, kas ievestas ar deguna tīrīšanas palīdzību, var būt par Alcheimera slimības un demences cēloni?
Dr. Ulms stāsta: "Šajā jautājumā joprojām ir daudz neatbildētu jautājumu un nepieciešami turpmāki pētījumi, un, plašāk runājot, Alcheimera slimības un līdzīgu slimību (piemēram, Levi ķermenīšu demences jeb LBD) patoģenēze joprojām ir nedaudz neskaidra un neizskaidrojama. Rezultātā pētnieki nevar stingri saistīt daudz ko ar kādu no ierosinātajiem cēloņiem, nemaz nerunājot par tādu, kura saistība joprojām ir nedaudz vāja, piemēram, Chlamydia pneumoniae baktērijas nokļūšana pa ožas nervu uz CNS, kas rodas atkārtota deguna norīšanas rezultātā.
Ir bijis grūti noskaidrot fizioloģisko notikumu ķēdes, kas noved pie slimības sākuma, kā arī pastāvīgās mīklas par cēloņiem un sakarībām (piemēram, precīzu alfa sinukleīna proteīna, kas atrodams LBD Lewy ķermeņa nogulsnēs, kā slimības izraisītāja lomu, nevis tikai saistību). Tomēr šādu demenču patofizioloģija, visticamāk, ir multifaktoriāla, un tādā gadījumā šīs baktērijas var būt viens no faktoriem, kas veicina šo demenci vismaz dažos gadījumos, ja amiloīda plāksnītes patiešām ir stingri noteiktas kā patiess cēlonis."
5 Kas jāiegūst no pētījuma
Dr. Ulms saka: "No vienas puses, tāpat kā citu intriģējošu, bet vēl tikai sākotnējo pētījumu rezultātus, mēs vēl nevaram pilnībā ekstrapolēt peļu rezultātus uz cilvēkiem. Šiem dzīvniekiem ir atšķirīgas anatomiskās un strukturālās īpatnības deguna ejās un kanālos, kas savieno peļu ožas nervus (pelēm) ar centrālo nervu sistēmu, kā arī, iespējams, dažas atšķirības fizioloģiskajās īpatnībās (piemēram, ožas sīpoli, par kuriem ir aizvien vairāk pierādījumu, ka cilvēkiem ir spēcīga imūnās aizsardzības funkcija), kas var radīt zināmas problēmas, piemērojot peļu rezultātus cilvēkiem. Turklāt joprojām notiek diskusijas par to, vai amiloīda plāksnītes smadzenēs (kas ir āršūnu nogulsnes) patiešām ir Alcheimera slimības cēloņsakarības avots, vai arī tās ir vienkārši saistītas (t. i., vai plāksnītes rodas tikai saistībā ar šo slimību, nevis faktiski to izraisa).
No otras puses, daudzi šādi atklājumi dzīvnieku modeļos ir vismaz daļēji attiecināmi uz cilvēka fizioloģiju un patofizioloģiju (procesi, kas izraisa slimības), tāpēc tie neapšaubāmi ir jāuztver nopietni un jāizpēta tālāk. Turklāt šis pētījums nebūt nav vienīgais, kas liecina par potenciālu veselības apdraudējumu, ko var radīt jebkura darbība, kas mehāniski izjauc nedaudz trauslo nāsu gļotādu. Pastāv nopietni pierādījumi, kas apstiprina uzskatu, ka labi uzturētas, neskartas, nesavainotas deguna gļotādas netriviāli veicina vispārējo veselību arī ārpus augšējo elpceļu robežām. Citiem vārdiem sakot: Mums jau ir virkne higiēnas, sociālo un kosmētisko iemeslu, lai atturētu no deguna nopūšanas, un tagad ir liela iespēja, ka mums ir vēl viens ar veselību saistīts pamats, lai nonāktu pie tāda paša secinājuma!"
