Dzirdēt vārdu "vēzis" no ārsta mutes ir biedējoši. Neviens nav gatavs šai diagnozei, taču, pateicoties medicīnas un tehnoloģiju attīstībai, daudzi gadījumi mūsdienās ir daudz vieglāk ārstējami. Turklāt ir veidi, kā samazināt risku, tomēr šī slimība joprojām ir otrs galvenais nāves cēlonis. "Resnās zarnas vēzis ir ļoti izplatīts, tomēr vairumā gadījumu ir novēršams. Toufic Kachaamy , MD, FASGE, AGAF Intervencionālās programmas speciālists no Cancer Treatment Centers of America (CTCA), Gastroenteroloģijas un endoskopijas nodaļas, stāsta. "Tas ir trešais visbiežāk sastopamais vēzis vīriešiem un otrais visbiežāk sastopamais vēzis sievietēm. Katru gadu ASV tas tiek diagnosticēts aptuveni 150 000 cilvēku, un aptuveni 50 000 no tā mirst."
Lai gan resnās zarnas vēzis ir izplatīts, dažos aspektos tas ir noslēpums. Pēdējās divās desmitgadēs vērojama pieaugoša tendence, ka ar resnās zarnas vēzi slimo gados jauni pieaugoši cilvēki, un eksperti nav pārliecināti, kāpēc. Saskaņā ar Nacionālā vēža institūta (National Cancer Institute) datiem ,,kopš 90. gadiem 20. gadsimta 90. gados pieaugušo, kas jaunāki par 50 gadiem, vidū pastāvīgi pieaug kolorektālā vēža (kas ietver resnās un taisnās zarnas vēzi) gadījumu skaits. Turklāt no šīs slimības mirst arvien vairāk gados jaunu cilvēku. Šis straujais pieaugums ir īpaši mulsinošs, jo kolorektālā vēža izplatība ir strauji samazinājusies gados vecāku pieaugušo vidū - galvenokārt regulāru kolonoskopisko izmeklējumu un zemāka smēķēšanas izplatība dēļ."
"Mēs daudz ko nesaprotam par cēloņiem, bioloģiju un to, kā novērst agrīnu slimības sākumu," teica Fils Dašners (Phil Daschner), NCI Vēža bioloģijas nodaļas programmas direktors. "Un to ir svarīgi uzzināt vairāk, jo tas var ietekmēt [pieeju] resnās zarnas vēža agrīnas stadijas ārstēšanai un izdzīvošanai." Jēlas Medicīnas universitāte apgalvo: "Neviens precīzi nezina, kāpēc pieaug kolorektālā vēža gadījumu skaits jauniešu vidū. Ar šo slimību ir saistīts mazkustīgs dzīvesveids, liekais svars un aptaukošanās, smēķēšana, pārmērīga alkohola lietošana, uzturs ar zemu šķiedrvielu un augstu tauku saturu vai uzturs ar augstu pārstrādātas gaļas saturu, kā arī citi vides faktori. Riska faktori ir arī kolorektālais vēzis vai polipi ģimenes anamnēzē, kā arī tādas slimības kā zarnu iekaisuma slimības."
Bieži gadās nezināt, ka jums ir resnās zarnas vēzis agrīnā stadijā, taču ir lietas, uz kurām ir jārēķinās un kuras nedrīkst ignorēt. Zināšanas par pazīmēm, riska faktoriem un to, kā samazināt vēža iespējamību, ir galvenais priekšnoteikums, lai dzīvotu ilgu un veselīgu mūžu, un ēdiet to, nevis to! Health runāja ar vēža ekspertiem, kuri pastāstīja, kas jāzina par resnās zarnas vēzi un simptomiem, kas jāņem vērā. Kā vienmēr, lūdzu, konsultējieties ar savu ārstu, lai saņemtu medicīnisku padomu. Lasiet tālāk - un, lai nodrošinātu savu un apkārtējo veselību, nepalaidiet garām šīs drošās pazīmes, kas liecina, ka jums jau ir COVID .
1 Kas jāzina par resnās zarnas vēzi
Dr. Jean S. Wang, medicīnas zinātņu doktore, Vašingtonas Universitātes Medicīnas skolas Medicīnas departamenta Gastroenteroloģijas nodaļas profesore, saka: "Resnās zarnas vēzis ir viens no visizplatītākajiem vēža veidiem ASV, tomēr tas ir arī viens no visbiežāk novēršamajiem vēža veidiem. Risks ir gan vīriešiem, gan sievietēm, un ikvienam ir risks saslimt ar vēzi pat tad, ja jūsu ģimenē nav bijis resnās zarnas vēža un jums ir veselīgs dzīvesveids. Labā ziņa ir tā, ka, ja vien jūs veicat ieteicamās skrīninga pārbaudes, sākot no 45 gadu vecuma, jūs varat ievērojami samazināt risku nomirt no resnās zarnas vēža."
Dr. Hārvijs Kaufmans (Dr. Harvey Kaufman), Quest Diagnostics vecākais medicīnas direktors, stāsta: "Mūsu gremošanas sistēmas lielākā daļa ir resnā zarna jeb resnā zarna, un tai seko taisnās zarnas. Bieži vien resno zarnu un taisnās zarnas kopā sauc par kolorektumu. Saskaņā ar Amerikas Vēža biedrības (American Cancer Society) datiem , kolorektālais vēzis ir trešais visbiežāk diagnosticētais vēzis gan vīriešiem, gan sievietēm ASV, un tas ir arī trešais galvenais ar vēzi saistīto nāves gadījumu iemesls vīriešu un sieviešu vidū. Kolorektālais vēzis ir arī viens no visvairāk novēršamajiem vēža veidiem, jo skrīnings var palīdzēt identificēt riska grupas cilvēkus, pirms vēzis attīstās, vai atklāt vēzi agrīnā stadijā, kad tas ir vieglāk ārstējams nekā vēzis vēlīnā stadijā."
2 Bieži gadās saslimt ar resnās zarnas vēzi un nezināt par to
Dr. Vangs stāsta: "Statistika liecina, ka 1 no 20 cilvēkiem dzīves laikā saslims ar resnās zarnas vēzi. Ļoti bieži resnās zarnas vēža agrīnajās stadijās nav nekādu simptomu. Patiesībā lielākajai daļai cilvēku, kuriem ir resnās zarnas vēzis, simptomi parādās tikai tad, kad vēzis ir kļuvis ļoti liels vai izplatījies uz citām ķermeņa daļām. Tāpēc ir tik svarīgi veikt resnās zarnas vēža skrīningu pat tad, ja jums nav nekādu simptomu. Pārbaudes var atklāt vēzi agrīnā stadijā, pirms tas izraisa simptomus un kamēr tas vēl ir izārstējams."
Medicīnas doktore Tracey Childs , kas ir sertificēta vispārējā un kolorektālajā ķirurģijā un Providence Saint John's Veselības centra Santa Monikā, Kalifornijā, ķirurģijas nodaļas vadītāja, skaidro: "Resnās zarnas vēzis sākas kā viena negodīga šūna, kas sadalās divās, tad četrās, tad astoņās un tā tālāk. Šis process, kad no vienas šūnas attīstās atklājams resnās zarnas vēzis, var ilgt gadiem. Lielākā daļa resnās zarnas vēža gadījumu (vairāk nekā 60 %) populācijās, kur medicīniskā aprūpe un skrīnings ir pieejams un pieejams, rodas pacientiem, kuriem nav simptomu."
3 brīdinājuma pazīmes par resnās zarnas vēzi, ko cilvēki bieži ignorē
Dr. Vana norāda: "Biežākās resnās zarnas vēža pazīmes ir asiņošana no taisnās zarnas vai asinis izkārnījumos, neplānots svara zudums, pastāvīga vājuma un noguruma sajūta, pastāvīgas sāpes vēderā vai izmaiņas zarnu kustībās, piemēram, pēkšņi sākusies aizcietējumu rašanās. Jaunāki cilvēki bieži vien noraida taisnās zarnas asiņošanu vai asinis izkārnījumos kā nekaitīgu hemoroīdu izraisītu parādību. Lai gan ir taisnība, ka hemoroīdi parasti var izraisīt asiņošanu, ir svarīgi vienmēr veikt kolonoskopiju, lai pārliecinātos, ka asiņošanu nav izraisījis resnās zarnas vēzis."
Dr. Kaufmans saka: "Kolorektālajam vēzim parasti nav simptomu, kamēr slimība nav progresējusi, tāpēc ir ļoti svarīgi veikt skrīningu, īpaši, ja vēlamies to savlaicīgi atklāt. Tiem, kam ir simptomi, viņi var pamanīt izmaiņas zarnu veselībā, piemēram, pastiprinātu caureju vai aizcietējumus. Dažiem var arī rasties sajūta, ka viņi nekad nespēj pilnībā iztukšot zarnas. Turklāt asinis
4 modificējamas dzīvesveida izvēles, kas palīdz samazināt resnās zarnas vēža risku
Dr. Vangs skaidro: "Ir vairāki dzīvesveida veidi, kas var palīdzēt samazināt resnās zarnas vēža risku. Pirmkārt, nesmēķējiet! Otrkārt, uzturiet veselīgu svaru un neuzturiet lieko svaru. Regulāri vingrojiet - katru dienu vismaz 30 minūtes veiciet mērenu fizisku slodzi. Nesmēķēšana un liekais svars ir vissvarīgākās lietas, ko varat darīt, lai samazinātu ne tikai resnās zarnas vēža, bet arī daudzu citu vēža veidu risku. Ierobežojiet sarkanās gaļas un pārstrādātas gaļas lietošanu uzturā, jo ir pierādīts, ka tie palielina resnās zarnas vēža risku."
Dr. Childs piebilst: "Augsts šķiedrvielu saturs uzturā, kas bagāts ar augļiem un dārzeņiem un maz sarkanās gaļas, minimāla alkohola lietošana, veselīga svara uzturēšana, izvairīšanās no smēķēšanas, fiziskās aktivitātes un ieteicamo veselības pārbaužu ievērošana."
Dr. Kaufmans saka: "Kolorektālā vēža riska faktori ietver gan bioloģiskos, gan dzīvesveida riskus. Viens no faktoriem var būt zarnu iekaisuma slimības, piemēram, Krona slimība vai čūlainais kolīts, vai arī kolorektālais vēzis vai kolorektālie polipi personīgi vai ģimenē. Šos riska faktorus jūs nevarat mainīt, taču tos ir svarīgi zināt un par tiem informēt savu ārstu, lai pārliecinātos, ka jums tiek sniegti īpaši pielāgoti ieteikumi par profilaktiskajām pārbaudēm. Ja jums ģimenē ir kolorektālā vēža gadījumi, var tikt ieteikts sākt skrīningu agrākā vecumā."
5 jautājumi, kas jāuzdod ārstam, ja ir diagnosticēts resnās zarnas vēzis
Dr. Vangs saka: "Pēc tam, kad diagnosticēts resnās zarnas vēzis, ir svarīgi noskaidrot, cik tālu vēzis ir izplatījies. Jums ar ārstu jāapspriež, vai vēzis ir ierobežots tikai resnajā zarnā, vai tas ir izplatījies uz tuvumā esošajiem limfmezgliem, vai arī tas ir izplatījies uz citiem orgāniem. Jums arī jājautā ārstam par labāko ārstēšanas veidu, piemēram, vai labākais ārstēšanas plāns būs operācija, ķīmijterapija, staru terapija vai visu iepriekšminēto kombinācija. Pēc ārstēšanas pabeigšanas jautājiet ārstam, cik bieži Jums jāveic kolonoskopija, lai veiktu turpmākas pārbaudes. Jums arī jājautā, vai jūsu ģimenes locekļiem vajadzētu sākt veikt kolonoskopijas pārbaudes jaunākā vecumā un biežāk nekā parasti."
Dr. Kaufmans apgalvo: "Ja jums ir diagnosticēts kolorektālais vēzis, ir daži jautājumi, kurus vēlaties pārrunāt ar savu ārstu, lai jūs varētu saprast, ko nozīmē diagnoze un kādas ārstēšanas iespējas ir pieejamas. Amerikas Vēža biedrība (American Cancer Society) ir sagatavojusi jautājumu sarakstu, kas var palīdzēt vadīt diskusiju ar ārstu. Tie ietver, piemēram, noteikt, kur atrodas vēzis, vai tas ir izplatījies uz citām ķermeņa daļām, kādā stadijā tas ir un kādas ir turpmākās ārstēšanas iespējas. Apspriežot ģimenes un personīgo veselības vēsturi, ārsts var arī palīdzēt noteikt, vai var būt nepieciešams veikt ģenētisko testēšanu, lai palīdzētu noteikt ārstēšanas iespējas vai identificēt iespējamās gēnu mutācijas, kas var izraisīt paaugstinātu risku saslimt ar noteiktiem iedzimtiem vēža veidiem."
6 resnās zarnas vēža pārbaudes ir vitāli svarīgas
Dr. Vangs apgalvo: "Resnās zarnas skrīnings ir vissvarīgākais veids, kā samazināt risku nomirt no resnās zarnas vēža. Ikvienam būtu jāveic resnās zarnas skrīnings, sākot no 45 gadu vecuma, tomēr, ja jums ir ģimenes anamnēze, konsultējieties ar savu ārstu, jo jums var ieteikt sākt resnās zarnas skrīningu vēl agrāk. Ir vairākas ieteicamās iespējas veikt resnās zarnas skrīningu; jums ir jāizvēlas tikai viena no šīm iespējām:
- kolonoskopija ik pēc 10 gadiem
- izkārnījumu tests mājās (fekāliju imūnķīmiskais tests jeb FIT) katru gadu.
- izkārnījumu tests mājās (izkārnījumu DNS tests vai Cologuard) ik pēc 3 gadiem.
Ar resnās zarnas skrīninga palīdzību vēzi var atklāt agrīnā stadijā, kamēr tas vēl ir ārstējams. Turklāt daži resnās zarnas skrīninga izmeklējumi, piemēram, kolonoskopija, var pat novērst vēzi, atklājot un likvidējot pirmsvēža polipus."
Dr. Kaufamns uzsver: "Es nevaru pietiekami uzsvērt, cik svarīgi ir ievērot skrīninga vadlīnijas. Pašreizējās vadlīnijas iesaka visiem pieaugušajiem ar vidēju risku veikt kolorektālā vēža skrīningu, sākot no 45 gadu vecuma. Arī jaunākiem cilvēkiem ir svarīgi būt informētiem par iespējamiem simptomiem un par to, vai viņu ģimenes vēsture var radīt lielāku risku, kas varētu norādīt uz nepieciešamību sākt skrīningu agrākā vecumā." Lai agrīni atklātu vēzi un, iespējams, to novērstu, ļoti svarīgi ir veikt atbilstošus skrīninga izmeklējumus un izprast savas ģimenes veselības vēsturi. kopumā katrs mēnesis kavētas vēža aprūpes var izraisīt mirstības riska pieaugumu par 10 %.
Kolorektālajam vēzim parasti trūkst simptomu, līdz slimība progresē. Lai gan dažiem cilvēkiem var šķist, ka viņi var turpināt izlaist regulāru aprūpi, viņiem vajadzētu zināt, ka pat īslaicīga kavēšanās var ietekmēt vispārējo veselību. Papildu punkts, kas cilvēkiem būtu jāpatur prātā, ir tas, ka daudzus dzīvību glābjošus skrīningus, tostarp kolorektālā vēža skrīningus, piemēram, kolonoskopijas vai fekāliju imunoķīmiskos testus (FIT), apdrošināšana sedz bez pacienta maksas."
