Demence ir izplatīta smadzeņu slimība, kas skar vairāk nekā 55 miljonus cilvēku visā pasaulē, tostarp vairāk nekā 7 miljonus amerikāņu. Tomēr paredzams, ka šis skaits pieaugs. Saskaņā ar Iedzīvotāju uzziņu biroja datiem, "novecojot lielajam "baby boom" iedzīvotāju skaitam, demences slimnieku kopējais skaits palielināsies. Aplēses atšķiras, bet eksperti ziņo, ka 2020. gadā demence būs vairāk nekā 7 miljoniem cilvēku vecumā no 65 gadiem. Ja saglabāsies pašreizējās demogrāfiskās un veselības aprūpes tendences, 2030. gadā demence varētu būt vairāk nekā 9 miljoniem amerikāņu, bet 2040. gadā - gandrīz 12 miljoniem."
Demence nav slimība, bet gan vispārējs termins, kas apzīmē plaša spektra neiroloģiskus simptomus. Pastāv daudzi demences veidi, no kuriem visizplatītākā ir Alcheimera slimība. Tā ir novājinoša slimība, kas var atņemt kognitīvās funkcijas, piemēram, atmiņu, valodu un spēju pieņemt lēmumus. Tā var kļūt tik smaga, ka traucē ikdienas dzīvi, un dažos gadījumos ir nepieciešams aprūpētājs. Lai gan tā galvenokārt skar cilvēkus, kas vecāki par 65 gadiem, tā nav normāla novecošanās sastāvdaļa, un sindroms var attīstīties arī kādam jaunākam cilvēkam, lai gan tas notiek reti.
Lai gan demences ārstēšanas vai droša profilakses līdzekļa nav, ir veidi, kā samazināt demences risku, tostarp ārstēt augstu asinsspiedienu, liecina jauna pētījuma rezultāti. Ēd šo, nevis to! Health runāja ar Dr. J. Wes Ulm , Hārvardā un MIT izglītību ieguvušo medicīnas doktoru, doktoru ar pieredzi bioinformātikā, gēnu terapijā, ģenētikā, zāļu atklāšanā, konsultēšanā un izglītībā, kurš nebija saistīts ar pētījumu, bet skaidro pētījuma rezultātus un to, kas jāzina par šiem datiem. Lasiet tālāk - un, lai nodrošinātu savu un citu veselību, nepalaidiet garām šīs drošās pazīmes, kas liecina, ka jums jau ir COVID .
1 Kas jāzina par demenci
Dr. Ulms stāsta, ka "demence" ir kopējs klasifikators virknei neiroloģisku traucējumu, kuru saslimstība un izplatība, t. i., gada laikā reģistrēto gadījumu skaits un kopējais gadījumu skaits populācijā, ASV un pasaulē pastāvīgi pieaug. Pick's Disease) un dažādi retāki apakštipi, tostarp demences izpausmes, ko izraisa Hantingtona slimība, Kreicfelda-Jakoba slimība (CJD), progresējošā supranukleārā paralīze (PSP) un kortikobazālais sindroms (CBS). Pastāv arī salīdzinoši ārstējamas demences formas, ko izraisa tādas slimības kā B12 vitamīna deficīts, normāla spiediena hidrocefālija (NPH), alkoholisms un posttraumatiskā stresa traucējumi (PTSD), kā arī demences, ko izraisa vīrusu izraisīti traucējumi, piemēram, HAND (ar HIV saistīti neirokognitīvie traucējumi), un aizvien pieaug bažas par COVID-19, kas varētu izraisīt šo tendenci.
Pats termins ir atvasināts no latīņu valodas vārda "aizmirst", un, kā liecina etimoloģija, demences traucējumu raksturīga iezīme ir atmiņas zudums un pasliktināšanās, jo īpaši īstermiņa un darba atmiņas spējas. Visspilgtāk tas izpaužas Alcheimera slimības gadījumā, kas nosaukta vācu ārsta vārdā, kura monogrāfijās spilgti aprakstīts slimības sākums un attīstība vienam no viņa pacientiem - Augustam Deteram. Ņemot to vērā, dažādu demences diagnožu specifiskās klīniskās izpausmes un sākuma modeļi var būt diezgan atšķirīgi. Lai gan lielākajai daļai apakštipu ir tendence pieaugt ar vecumu, daži no tiem var biežāk izpausties gados jaunākiem pacientiem. Īpaši tas attiecas uz FTD, kurai atmiņas zudums ir viens no vēlāk izpaužošos simptomu veidiem."
2 Pētījuma dati liecina, ka demences gadījumā ir svarīgi kontrolēt asinsspiedienu
Dr. Ulms skaidro: "Lai gan specifiskie fizioloģiskie mehānismi vēl tiek pētīti, jau sen ir atzīts, ka uzlabota sirds un asinsvadu veselība ir cieši saistīta ar samazinātu demences risku. Piemēram, vaskulārā demence, kas ir otrais visbiežāk diagnosticētais demences apakštips, rodas pēc kumulatīviem išēmisko insultu un pārejošu išēmisko lēkmju, t. i., TIA, radītiem bojājumiem (abus izraisa trombi asinsvados, kas apgādā smadzenes, un tie var bloķēt vietējo asinsriti).
Tāpēc ir skaidrs, ka šīs demences formas riska faktorus var efektīvi novērst, labāk kontrolējot sirds un asinsvadu riska faktorus, tostarp paaugstinātu asinsspiedienu pacientiem ar hipertensiju, taču izrādās, ka ar šādu iejaukšanos var mazināt arī citu demences formu, tostarp Alcheimera slimības, biežumu un smagumu. Tāpēc, kā parādīts pētījumā, uzlabota pacientu atbilstība asinsspiediena medikamentu lietošanai var arī jūtami samazināt dažādu demences diagnožu risku."
3 Kā tika veikts pētījums
Pētījuma līdzautore Rūta Pītersa (Ruth Peters), Austrālijas Jaunās Dienvidvelsas Universitātes asociētā profesore, CNN pastāstīja: "Mūsu pētījums ir aizraujošs ar to, ka dati liecina, ka cilvēkiem, kuri lietoja asinsspiedienu pazeminošus medikamentus, bija mazāks demences diagnosticēšanas risks nekā tiem, kuri lietoja atbilstošu placebo."
Kā tika veikts pētījums? Kā raksta CNN, pētījumā "tika apvienoti dati no pieciem lieliem nejaušinātiem, dubultakliem klīniskiem pētījumiem, kuros piedalījās vairāk nekā 28 000 vecāka gadagājuma cilvēku ar vidējo vecumu 69 gadi no 20 valstīm. Visiem bija hipertensija. Visos klīniskajos pētījumos salīdzināja cilvēkus, kas lietoja asinsspiediena zāles, ar cilvēkiem, kas lietoja atbilstošas placebo tabletes, un novēroja viņus vidēji 4,3 gadus. Apkopojot datus, Petersa un viņas komanda atklāja, ka asinsspiediena pazemināšanās par aptuveni 10 mm.
4 Kāpēc pētnieki uzskatīja, ka pastāv saistība starp demenci un asinsspiedienu
Dr. Ulms saka: "Ārsti un medicīnas pētnieki jau sen ir apzinājušies, ka laba sirds un asinsvadu sistēmas un vispārējā veselība ir saistīta ar samazinātu demences risku ne tikai vaskulārās demences, bet arī citu demences formu gadījumā. Turklāt šis novērojums atbilst tam, ko mēs zinām par dažādu demences apakštipu patoģenēzes modeļiem - būtībā par cēloņiem un sākšanās pazīmēm -, kas ir daudzfaktoriālas (un dažādām formām ir atšķirīgas), bet, visticamāk, tās pastiprina kumulatīvais kaitējums, ko rada nepietiekama asins plūsma vai skābekļa piegāde smagi strādājošajiem centrālās nervu sistēmas audiem.
Tāpēc ir loģiski izvirzīt hipotēzi, ka nepietiekami kontrolēts asinsspiediens pacientiem ar hipertensiju, kas ir zināms sirds slimību un sistēmisko asinsvadu iekšējā apvalka (endotēlija) bojājumu riska faktors, varētu būt saistīts arī ar paaugstinātu demences risku. Un otrādi, būtu sagaidāms, ka stingrāka asinsspiediena kontrole, izmantojot antihipertensīvos medikamentus, mazinātu šo risku, un šī hipotēze tika izvirzīta un pētīta šajā pētījumā."
5 dzīvesveida izvēles var palīdzēt samazināt risku
Dr. Ulms apgalvo: "Lai gan ģenētiskie faktori ir saistīti ar šo slimību rašanos, jo īpaši labi dokumentētā apolipoproteīna E ε 4 alēles saistība ar Alcheimera slimību, ir daudz pierādījumu, kas liecina, ka demences simptomu attīstību un smaguma pakāpi vismaz nedaudz var mainīt ar dzīvesveida, uztura un vispārējiem veselības faktoriem. Pastāv dažādi pierādījumi, ka daži kognitīvi sarežģīti uzdevumi, piemēram, krustvārdu mīklas un sudoku, var radīt labvēlīgu ietekmi (lai gan par to vēl joprojām tiek diskutēts), un ir daudz vairāk pierādījumu, ka demenci mazina vienas vai vairāku svešvalodu apguve, jo īpaši, ja tās apgūst brīvi. Tomēr aizvien vairāk pētījumu liecina arī par to, ka demences mazināšanā vai novēršanā liela nozīme ir vispārējai veselības uzturēšanai un veselīgam uzbūvei, jo īpaši attiecībā uz fiziskām aktivitātēm, uzturu un sirds un asinsvadu veselību, tostarp par to, ka pacientiem ar hipertensiju (augstu asinsspiedienu) var būt svarīga stingrāka asinsspiediena kontrole, lai mazinātu demences risku."
Slimību kontroles un profilakses centrs norāda: "Modificējamie riska faktori ir dzīvesveids un uzvedība, kas var samazināt vai palielināt cilvēka iespējas saslimt ar kādu slimību. Piemēram, ir modificējami riska faktori, kas var samazināt Alcheimera slimības un ar to saistīto demences slimību (ADRD) risku, palēnināt tās progresēšanu vai palielināt ADRD risku. Lielākā daļa modificējamo ADRD riska faktoru ir saistīti ar sirds un asinsvadu slimībām un citiem hroniskiem veselības traucējumiem. Tie ietver hipertensiju, nepietiekamu fizisko aktivitāšu daudzumu, aptaukošanos, diabētu, depresiju, smēķēšanu, dzirdes zudumu un pārmērīgu alkohola lietošanu. Veselīga dzīvesveida uzturēšana un ar to saistīto hronisko saslimšanu pārvaldība labvēlīgi ietekmē vispārējo fizisko veselību, atvieglo un uzlabo smadzeņu veselību un var palīdzēt samazināt demences risku vai palēnināt tās progresēšanu."
Wes Ulm , MD, PhD, ir ārsts pētnieks, mūziķis (J. Wes Ulm and Kant's Konundrum) un rakstnieks, kā arī ieguvis dubultu doktora grādu.
