Vēzis joprojām ir otrs galvenais nāves cēlonis aiz sirds slimībām, taču tas nav neizbēgams, un ir arī labas ziņas - saslimstība ar vēzi samazinās. Saskaņā ar Amerikas Vēža biedrības (American Cancer Society) datiem "saskaņā ar Amerikas Vēža biedrības (American Cancer Society, ACS) ikgadējiem statistikas datiem pēdējo 28 gadu laikā ir samazinājies risks nomirt no vēža ASV. Vīriešu un sieviešu mirstība no vēža kopā samazinājās par 32 % no 1991. gada līdz 2019. gadam, kas ir pēdējais gads, par kuru bija pieejami dati." ACS piebilst: "Šķiet, ka daļa no šī krituma ir saistīta ar to, ka palielinājies to plaušu vēža slimnieku īpatsvars, kuri pēc diagnozes noteikšanas dzīvo ilgāk, daļēji tāpēc, ka vairāk cilvēkiem šī slimība tiek diagnosticēta agrīnā stadijā."
Lai gan vēža gadījumu skaits samazinās, mirstības rādītāji joprojām ir satraucoši. Slimību kontroles un profilakses centri norāda: "2020. gadā no vēža miruši 602 350 cilvēki; 284 619 no tiem bija sievietes un 317 731 - vīrieši. Dr. Tomi Mičels, sertificēts ģimenes ārsts no Holistiskās labsajūtas stratēģijas (Holistic Wellness Strategies), stāsta: "Papildus cilvēku izmaksām vēzis rada arī ievērojamu ekonomisko slogu sabiedrībai. Tiek lēsts, ka tiešās izmaksas, kas saistītas ar vēža ārstēšanu, ir vairāk nekā 200 miljardi ASV dolāru gadā, un netiešās izmaksas, piemēram, zaudētā produktivitāte, ir vēl lielākas. Neraugoties uz vēža lielajām izmaksām, pēdējos gados ir panākts ievērojams progress vēža agrīnas atklāšanas un ārstēšanas jomā."
Daudzus vēža gadījumus mūsdienās ir iespējams pārvarēt, pateicoties medicīnas sasniegumiem, un, lai gan nav droša veida, kā pilnībā izvairīties no vēža, pastāv dzīvesveida izvēles, kas palīdz samazināt risku. Dr. Mičels saka: "Pateicoties medicīnas tehnoloģiju attīstībai, arvien vairāk cilvēku izdzīvo no vēža nekā jebkad agrāk. Tomēr joprojām ir daudz darāmā profilakses un ārstēšanas jomā. Vēzis joprojām ir nopietna sabiedrības veselības problēma, un tās risināšanai būs nepieciešami saskaņoti indivīdu, valdības un privātā sektora centieni. Daudzi cilvēki jautā, vai vēzi izdosies izārstēt. Nezinu, vai ir iespējams atrast nevainojamu ārstēšanu, taču zinu, ka ir lietas, ko mēs varam darīt, lai ievērojami samazinātu risku saslimt ar vēzi." Lasiet tālāk - un, lai nodrošinātu savu un citu veselību, nepalaidiet garām šīs drošās pazīmes, kas liecina, ka jums jau ir COVID.
1 Jūs varat samazināt krūts vēža risku
Ir modificējami riska faktori, kas palīdz novērst krūts vēzi, un Dr. Melissa Torrey , MD, Krūts vēža programmas Redlands Community direktore, apgalvo, ka, lai samazinātu krūts vēža iespējamību, var mainīt šādu dzīvesveida izvēli.
- "Sievietēm pēcmenopauzes periodā aptaukošanās ir saistīta ar lielāku krūts vēža risku, ko mazina svara zudums.
- Ir skaidri pierādīts, ka kombinēta estrogēna/progesterona menopauzes hormonu terapija sievietēm ar neskartu dzemdi palielina turpmāka estrogēnu receptoru pozitīva krūts vēža risku.
- Alkohola lietošana un pašreizējā smēķēšana ir saistīta ar lielāku krūts vēža risku.
- Uzturs ar zemu tauku saturu, kas ietver augļu, dārzeņu un graudu daudzuma palielināšanu, var samazināt nāves risku no krūts vēža sievietēm pēcmenopauzes periodā.
- Regulāras, mērenas fiziskās aktivitātes var nodrošināt nelielu aizsardzību pret krūts vēzi."
Turklāt ikgadējas mammogrāfijas veikšana palīdz agrīni atklāt vēzi un palielina izdzīvošanas izredzes. Dr. Bayo Curry-Winchell , Neatliekamās medicīniskās aprūpes medicīnas direktors un Carbon Health un Saint Mary's slimnīcas ārsts, saka: "Ieteicamais vecums, kad sākt krūts vēža skrīningu, atšķiras atkarībā no sabiedrības, organizācijas vai valsts veselības aģentūras. Mūsu valstī Amerikas Savienoto Valstu Profilaktisko pakalpojumu darba grupa (United States Preventive Services Task Force) iesaka veikt skrīningu 50 gadu vecumā, savukārt Amerikas Vēža biedrība (American Cancer Society) iesaka veikt skrīningu 40 gadu vecumā. Svarīgi atzīmēt, ka sievietēm, pieņemot lēmumu par to, vai sākt veikt mammogrāfijas izmeklējumus pirms 50 gadu vecuma, ir jāizvērtē skrīninga testu ieguvumi un riski."
2 Nepalaidiet garām regulārās pārbaudes
Dr. Alberts Arteaga, LaSalle Medical Associates, Inc. izpilddirektors, atgādina, cik svarīgi ir pastāvīgi apmeklēt savu ārstu. Nesen publicētajā paziņojumā presei viņš teica: "Pārāk daudzi cilvēki izvairās no ārsta kabineta, jo domā, ka, ja viņi jūtas labi, viņiem nav jāiet uz ikgadējo profilaktisko apskati. Līdz brīdim, kad viņi sāk justies slikti, viņi nonāk neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā, un dažkārt ir vienkārši par vēlu, lai viņus glābtu."
Dr. Arteaga stāsta par to, kā viņa māsa nomira no krūts vēža, un atklāj: "Mana māsa nekad neatklāja, lai pateiktu ne man, ne savai vecākajai māsai - abām mums, ārstēm, - ka viņai ir audzējs krūtī. Vēlāk mēs uzzinājām, ka viņa par to aizvien atrunājās: "Es pati sev trāpīju" vai "Tas ir tikai zilums", un būtībā viņa to ignorēja vairāk nekā sešus mēnešus".
Viņš piebilst: "Saskaņā ar CDC datiem septiņus no 10 nāves gadījumiem ASV izraisa hroniskas slimības. Aptuveni pusei valsts iedzīvotāju ir diagnosticēta hroniska slimība, tostarp sirds slimības, vēzis, diabēts, AIDS vai citas slimības, ko mediķi uzskata par novēršamām. Tikai 25,2 procenti jeb katrs ceturtais iedzīvotājs ziņo, ka viņam nesen veikta kārtējā profilaktiskā pārbaude. Tomēr tikai kārtējās sirds un asinsvadu pārbaudes ik gadu glābj desmitiem tūkstošu pieaugušo dzīvību, savukārt vakcīnas ik gadu glābj aptuveni 42 000 bērnu dzīvību," norāda CDC.
3 Izvairieties no smēķēšanas
Dr. Mičels uzsver: "Cilvēki var daudz ko darīt, lai samazinātu risku saslimt ar vēzi. Iespējams, vissvarīgākais ir izvairīties no tabakas izstrādājumu lietošanas. Tiek lēsts, ka smēķēšana ir atbildīga par aptuveni 30 % no visiem nāves gadījumiem no vēža ASV, un tā palielina plaušu, rīkles, mutes dobuma, urīnpūšļa, nieru un aizkuņģa dziedzera vēža risku. Cilvēkiem, kuri smēķē, vajadzētu atmest smēķēšanu, bet tiem, kuri nesmēķē, vajadzētu izvairīties no pasīvās smēķēšanas iedarbības.
Cigarešu smēķēšana ir galvenais nāves cēlonis ASV, ko var novērst, un tā ir vairāk nekā 480 000 nāves gadījumu gadā. Cigarešu smēķēšana palielina risku saslimt ar vēzi, bojājot šūnu DNS. Tabakas dūmos esošie kancerogēni izraisa izmaiņas DNS struktūrā, kas palielina šūnu nekontrolētas dalīšanās iespēju. Šādas bojātas šūnas var veidot audzējus, kas aug un izplatās pa visu ķermeni. Cigarešu smēķēšana ir arī viens no galvenajiem riska faktoriem citu vēža veidu, tostarp plaušu, rīkles, mutes, kuņģa, aknu un urīnpūšļa vēža, attīstībai. Vislabākais veids, kā samazināt risku saslimt ar vēzi, ir atmest smēķēšanu."
4 Palieciet aktīvi
Dr. Mičels saka: "Papildus izvairīšanās no tabakas lietošanas cilvēki var samazināt vēža risku, saglabājot veselīgu svaru, veselīgu uzturu un regulāri vingrojot. Veselīgs uzturs ietver daudz augļu, dārzeņu un pilngraudu produktu, kā arī ierobežo sarkanās gaļas un pārstrādātas gaļas patēriņu. Regulāras fiziskās aktivitātes palīdz kontrolēt svaru un arī samazina vairāku vēža veidu, tostarp resnās zarnas vēža un krūts vēža, risku. Saskaņā ar Amerikas Vēža biedrības (American Cancer Society) datiem, fiziski aktīvas aktivitātes uzturēšana var palīdzēt samazināt risku saslimt ar vēzi. Regulāras fiziskās aktivitātes palīdz uzturēt veselīgu svaru, un aptaukošanās ir vairāku vēža veidu riska faktors.
Fiziskās aktivitātes arī palīdz stiprināt imūnsistēmu, kas var palīdzēt cīnīties pret vēža šūnām. Turklāt fiziskās aktivitātes palīdz mazināt iekaisumu visā organismā, un hronisks iekaisums ir saistīts ar palielinātu vēža risku. Visbeidzot, fiziskās aktivitātes palīdz paaugstināt noteiktu hormonu, piemēram, insulīnam līdzīgā augšanas faktora-1 (IGF-1) , līmeni organismā, kas var palīdzēt aizsargāt pret vēzi. Tādējādi, saglabājot fizisko aktivitāti, jūs varat palīdzēt samazināt vēža attīstības risku."
5 Ierobežojiet vēzi izraisošo aģentu iedarbību
Dr. Mitčels norāda: "Mūsu apkārtējā vidē ir daudz lietu, kas var palielināt risku saslimt ar vēzi. Kancerogēni ir vielas, kas var bojāt DNS un izraisīt šūnu vēža veidošanos. Daži kancerogēni rodas dabā, bet citus ir radījis cilvēks. Biežāk sastopamie vides kancerogēni ir saules gaisma, tabakas dūmi, azbests, radons un gaisa piesārņojums.
Daudzas no šīm kancerogēnajām vielām ir sastopamas mūsu ikdienas dzīvē, un var būt grūti izvairīties no to iedarbības. Tomēr ir daži pasākumi, ko mēs varam veikt, lai samazinātu vēža risku. Piemēram, mēs varam ierobežot saules gaismas iedarbību, lietojot saules aizsargkrēmu un izvairoties no tiešas saules iedarbības. Mēs varam arī izvairīties no tabakas izstrādājumiem un vietām, kur ir pasīvā smēķēšana. Turklāt mēs varam pārbaudīt savu mājokli attiecībā uz radonu un veikt pasākumus, lai samazinātu azbesta iedarbību. Veicot šos piesardzības pasākumus, mēs varam sevi pasargāt no vides kancerogēniem."
6 Iekļaujiet uzturā ar antioksidantiem bagātu pārtiku
Uztura speciāliste un grāmatas "Kandidas diēta" autore Lisa Ričardsa saka: "Augļi un dārzeņi satur dabiskas ķīmiskas vielas, ko sauc par fitonutrientiem. Šīs uzturvielas dabiski sastopamas augos, lai nodrošinātu tiem aizsargājošas īpašības, piemēram, atbaidītu kukaiņus. Flavonoīdi ir lielākā fitonutrientu grupa no tūkstošiem, ko mēs varam uzņemt ar augļiem un dārzeņiem. Lietojot pārtiku ar fitonutrientiem, mēs uzņemam arī aizsargājošās īpašības.
Daudzas no šīm ķīmiskajām vielām, piemēram, flavonoīdi, organismā darbojas kā antioksidanti, lai novērstu un mainītu brīvo radikāļu ietekmi. Brīvie radikāļi izraisa šūnu bojājumus, un, šīm šūnām vairojoties, palielinās patoloģisku šūnu potenciāls, kas var izraisīt vēža attīstību. Starp pārtikas produktiem ar augstu labvēlīgo flavonoīdu saturu ir tumšās pupiņas, rieksti, koku augļi, piemēram, āboli un plūmes, kā arī lielākā daļa citu dārzeņu un augļu."
